Pirmdien Centrālā statistikas pārvalde nāk klajā ar jaunākajiem datiem par inflācijas apmēru septembrī.
"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis pauda, ka arī septembrī nevar cerēt uz inflācijas sabremzēšanos un, visticamāk, mēs atkal redzēsim spēcīgu kāpumu mēneša laikā un arī jaunus līmeņus gada izteiksmē.
"Varētu būt pāri 22% inflācija, kas ir arī apliecinājums tam, ka šoks turpinās un augstākais inflācijas punkts vēl ir priekšā. Bet tas varētu būt tuvu savam maksimumam. Vai un kad tas būs, to mēs droši vien redzēsim, tikai atskatoties atpakaļ. Tomēr tās tendences, ko mēs redzam citos procesos, varētu liecināt, ka zināma inerce vēl ir, bet tālākam kāpumam šobrīd jauda pagaidām varētu mazināties," sacīja Gašpuitis.
Vērtējot mazumtirdzniecības datus par augustu, viņš norādīja uz tendenci, ka cilvēki turpina tērēt vairāk, bet inflācijas dēļ nopērk arvien mazāk.
"Mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā, ņemot vērā inflāciju, ir strauji augošs. Bet, ja mēs noņemam inflāciju nost, tad tur sanāk neliels plusiņš. Tas nozīmē to, ka tas pieauguma temps ļoti būtiski bremzējas, jo cilvēki inflācijas dēļ vairs nevar nopirkt vairāk. Šī tendence pastiprināsies, un, visticamāk, to visspēcīgāk mēs izjutīsim tad, kad sāks pienākt apkures rēķini. Tad varētu būt izteiktāki mīnusi patēriņā," norādīja Gašpuitis.
Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzsvēra, ka pēdējos sešos mēnešos cenu kāpums bijis īpaši straujš, sevišķi pārtikai un enerģijai. Bet septembrī, oktobrī un arī ziemas mēnešos redzēsim siltumenerģijas cenu kāpuma ietekmi uz inflāciju.
"Pakalpojumos, visticamāk, turpinās pieaugt cenas, ņemot vērā, ka energoresursi ir kļuvuši dārgāki. Savukārt pārtikas cenām šobrīd ir jāsāk stabilizēties, jo pasaulē pārtikas cenas pēdējos sešos mēnešos neaug un drīzāk ir virzība uz leju. Līdz mums pasaules cenas atnāk apmēram pusgada laikā. Līdz 25% inflācija neuzkāps, bet ļoti tuvu oktobrī, novembrī varētu būt," sacīja Āboliņš.
Arī "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš prognozē, ka tuvākos mēnešos vēl piedzīvosim pakāpenisku cenu līmeņu kāpumu, bet neredzēsim tālāk inflācijas kāpumu. Viņš uzsvēra – lai arī globāli izejvielu cenas sāk sarukt, tas tik drīz neatspoguļojas Latvijas patēriņa cenās.
"Nekāda inflācijas bremzēšanās pagaidām nav gaidāma. Tomēr ir priekšnoteikumi, lai tas varētu notikt nākotnē.
Proti, izejvielas cenas pasaulē kopumā jau ir stipri zem augstākā līmeņa, globālās pārtikas cenas jau ir kritušas piecus sešu mēnešus. Arī Eiropā pamazām nomierinās gāzes cenas. Bet paiet laiks, kamēr tas atspoguļojas patēriņa cenās. Līdz ar to inflācijas nomierināšanās ir gaidāma tikai pēc kāda laika, iespējams, ka pavasarī un vasarā inflācija varētu jau strauji samazināties," skaidroja Strautiņš.
Viņš akcentēja, ka tuvākā nākotnē inflāciju ietekmēs ne tikai tirgus spēki, bet arī politiskie lēmumi. Un tiem ietekme būs labvēlīga, jo līdz ar valsts atbalstu iedzīvotājiem būs mazāk jāmaksā par patērētajiem energoresursiem. Tas nodrošinās to, ka gada inflācija vairs nepieaugs.
